Nopietni izvērtē SLO statusa nepieciešamību

Kas ir SLO statuss (sabiedriskā labuma organizācijas statuss), vai tas ir vajadzīgs, ko tas patiesībā dod, vai tas tiek izmantots, vai to patiešām ir vērts iegūt un paturēt, ko tas dod tieši labdarības biedrībai?

    Sabiedriskā labuma darbības definīcija: Sabiedriskā labuma darbība ir tāda darbība, kas sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai vai kādai tās daļai, it sevišķi, ja tā vērsta uz labdarību, cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzību, pilsoniskas sabiedrības attīstību, izglītības, zinātnes, kultūras un veselības veicināšanu un slimību profilaksi, sporta atbalstīšanu, vides aizsardzību, palīdzības sniegšanu katastrofu gadījumos un ārkārtas situācijās, sabiedrības, it īpaši trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās  labklājības celšanu. Informācijas avots

    Un tagad par realitāti un pieredzi!
    Labdarības biedrībai SLO statuss ir jau ceturto gadu. To iegūt var apmeklējot šim mērķim domātu komisijas sēdi, kuras laikā tu tiec iztaujāts par tavas biedrības mērķiem, misiju, vīziju. Tev ir jāpierāda, ka darbosies tā, kā paredzēts SLO statusa ieguvējam, kā runāts definīcijā.

    Tad nu arī es biju šajā sēdē, kad vēlējos SLO statusu iegūt  biedrībai. Sēdos pie liela ovāla galda, pie kura sēdēja vēl 10 komisijas locekļi. Man priekšā uz galda tika nolits diktafons un man tika dots laiks pastāstīt par biedrību, misiju, vīziju, mērķiem. Tiklīdz to biju pabeigusi, man, kā "melnais mākonis" nāca pār galvu milzum liela kaudze jautājumu.
    Vienā brīdī, dzirdot dažādos jautājumus, likās, ka par mani ņirgājas, grib iegāzt un pierādīt, ka neko nemāku, nevaru, nesanāks un ko es te vispār ierados, tērēt laiku augsti godājamajai komisijai.

    Nākamajā brīdī komisijas locekļi un locekles sāka migrēt iekšā un ārā jo lielās zāles, kurš kafijas pauzē vai pusdienās, kurš privātājās sarunās pa telefonu, kurš sazin kur vēl. Radās priekštats, ka šī rīcība, kā sava veida necieņa pret to cilvēku, kurš sēž galda galā un mēģina pierādīt savu "neiespējamo misiju" šajā labdarības jomā. Es nemaz nevaru nodot tās sajūtas, kas valdīja manī, atrodoties galda galā. Neaizmirsīsim arī to, ka telpā ir ne tikai lielais gads ar 10 locekļiem un mani, bet apkārt vēl sēž pārējie "drosmīgie censoņi", kuri to visu klausās no malas un katrs no viņiem gaida savu kārtu uz izteikšanos "galda galā". Kā arī iespējams kāds no viņiem ir gatavs jau bēgt!
    Kā arī pirms mana "snieguma", runāja un savus mērķus aizstāvēja arī citu biedrību pārstāvji un attieksme no komisijas locekļu puses tieši tāda pati.

    Lieki piebilst, ka šajā sajūtā man nācās atgriezties vēl arī ar otro jaundibināto labdarības biedrību gadu vēlāk, kur iztaujāšana bija vēl zemiskāka. Daži komisijas locekļi atļāvās paņirgāties par biedrības nosaukuma izvēli un sāka to iztirzāt visādos variantos.

   Tad nu lūk, ko ar šo visu vēlos pateikt:
=> Pati SLO statusa izskatīšanas sēde ir nelietderīga laika izmešana un cilvēku pazemošana zināmā mērā un viss turpmākais, kas ir pēc tā, kā SLO statuss iegūts.
=> Ja esi labdarības biedrība ar SLO statusu, tad arī ikgadējā atskaite VID ir gatavais murgs un piemēram biedrības gadījumā to gatavoju es pati (nav grāmatveža izglītības), jo neatradu nevienu grāmatvedi, manu pazīstamo grāmatvežu pulciņā, kuri būtu gatavi to gatavot.
=> Biedrības 4 gadu darbības laikā tikai 1-2 uzņēmumi ir pajautājuši šī statusa esamību, lai kaut ko noziedotu (vairunā prece, nevis nauda)
=> Sociāli atbildīgi uzņēmēji pat nepiemin šādu SLO statusu, jo gatavi ziedot no sirds, nevis statusa pēc, lai iegūtu mistiskās nodokļu atlaides, kas ir galvas sāpes arī šo uzņēmumu grāmatvežiem (tā esmu dzirdējusi).
=> Vairākas sadarbības biedrības man personīgi ir jautājušas, ko es domāju par šo SLO, jo viņas neredz tam jēgu un nepieciešamību
=> Vairākas sadarbības biedrības atzinušas, ka statusa iegūšanas komisijas sēde ir pazemojoša un ir šokā par komisijas locekļu attieksmi sēdes laikā

    Mana pieredze ir divas šādas SLO sēdes un domāju, ka ar to pilnīgi pietiek, lai izdarītu secinājumus par šo jautājumu.

    Ņemot vērā visu augstāk minēto, vairākas biedrības apsver attiekties no šī statusa, kam nav pilnīgi nekādas nepieciešamības biedrības ikdienā, jo ikdienā no tā nekas nemainās, darot labos darbus, ja nu vienīgi tas rada pamatīgas galvassāpes gatavojot gada pārskatu, kam neredzu nekādu jēgu. Arī bez šī statusa ir pilnīgi skaidrs, ka labdarības biedrība darbojas sabiedrības labā, veicinot tās sociālās labklājības celšanu un visu ar to saistīto. Tieši tā, kā teikts definīcijā.

    Ja arī tev ir labdarības biedrība un SLO sēdē esi piedzīvojis to pašu, par ko rakstu es, padod ziņu un padalies ar pieredzēto.
    Patiešām nopietni izvērtē SLO statusa nepieciešamību, pirms gatavo dokumentus, lai dotos uz SLO komisijas sēdi. Padomā!

Līga Uzulniece
ALBA vadītāja

 

Informācijai:

Sabiedriskā labuma organizāciju likums:
6.pants. Sabiedriskā labuma komisija
(1) Sabiedriskā labuma komisija (turpmāk — komisija) ir koleģiāla konsultatīva institūcija, kurā vienādā skaitā ietilpst pilnvarotas amatpersonas, kā arī biedrību un nodibinājumu pārstāvji.
(2) Komisija sniedz Finanšu ministrijai motivētu atzinumu par biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas darbības atbilstību sabiedriskā labuma organizācijas darbības būtībai, kā arī par tās mantas un finanšu līdzekļu izlietojuma atbilstību šā likuma noteikumiem.
(3) Komisijas darbību nodrošina Finanšu ministrija.
(4) Komisijas nolikumu un personālsastāvu apstiprina Ministru kabinets.
(5) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā izvirza un iekļauj komisijas sastāvā biedrību un nodibinājumu pārstāvjus.